d u r v i s – [citāds rezumē]

iedvesma atlidoja ar nogurumu un pēc cigaretēm smirdošiem matiem
lidojums centimetru virs zemes
kā ap ugunskuru pilnmēness naktī

pēc stundas iešu rotāt sev uzacis
ar baltiem un gaišziliem ziediem
ādu ar skudrām un dubļiem
lūgšos akmeņu svētību
un ezera mieru pirms brīzes
ak, ielaidiet mani dievi bez atslēgas aiz savām durvīm!

dejo staro mainies lido pieskaries man
skar manus pirkstu galus un plūsti man līdzi
no kalna lejā, vācot līdzi sev putekļus un oļus
kailām krūtīm un galvām
basām kājām pa zaļu rasu
tās būs beigas
katram mirklim, kas eksplodēs mums zem papēžiem
noliesim asinis un skumjas
lai iztek un iztvaiko
kā mēs iztvaikosim visumam
kad pienāks laiks
un laiks pienāks

[2005.9.jūne_R_16:28]