Madonna

Aiz loga viz mēness
Nāk nakts
Nakts atnāks
Viņas rokas tik cēli zilgani bālas
Sīkas stigmas miljoniem caurauž tās plaukstas
Mati atglausti
Seja-savilkta rūgtenā smaidā
Sejas ovāls kā atdzimšana-
Renesanses dailei norietot
Nāk nāve
Svētās Terēzes apcere acīs
Un pati-
pati kā madonna gleznās.
Tik cēli.
Bet piedod-
Ja neapņem tevi vīraka dūmi
Vien prīmuss smārds un samogonka
Pusnakts.
Tu negaidi mīļoto savu.
Piedod!
Tu-mana māte šuvēja
Mūžīgās rutīnas skavās dejo ar sevi
Un vēju nakts logā.
Piedod, ka mīlēji mani!