Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

fabula par āboliem.

sārtuma svaiguma,
jaunības skati,
tavi mati
mani aizrauj,
liekot man roku sniegt,
kas iegrabjas
tava mīkstuma
zudušos sapņos
un aizmet mani
prom no visa
un tevis.

ripu, rāpu
ābele dzemdēja tārpu,
kam jaunu majvietu gribas.
Un ēst, ēst, ēst...
ne brīdi miera
un krēsla,
kur sēst.

abols, sarkans muka,
jo neesot tārpam zupa.
krita, sānu sita.
zālītē gulēja laimīgs
un puva.

tārpiņs netika tauriņa godā,
puvušo ābolu iemeta podā.

mīla un nākotne izpalika.
kādam mēslojums tika.
kam netika, netika.
tam auksta sniega pika ;)
Viedokļi par dzejoli
 Twina2  2005-03-15 12:19 
Jā..labāk nebaidoties no sāpēm ļauties tārpam nekā ļaut sapūt dvēselei neiepazīstot
mīlestību..
 pukumeiteniite  2005-03-16 08:23 
mmmmm.....šitais gan i labs...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?