Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

sapnis

Sapnis...
rozīte kaltēta,
vēja traucēta
trauksmainajā sirdī
iekritusi zvaigzne...
tā dedzina un sāp,
ar svilinošu spozmi,
lai izgaismotu dzīvi...

Nakts...
grāmatas plauktā,
putekļu apmirdzētas
satrauktajā prātā
pavedienus vij...
uz atmiņām un
tāliem stāstu tēliem,
lai modinātu kvēli...
Viedokļi par dzejoli
 Drusts  2005-03-16 18:52 
Sieviete!
 u_n_a  2005-03-16 19:17 
Nu neslēpju jau nemaz tik ļoti šo faktu...
 texasmen  2005-03-17 08:59 
Trauksmaina sirds un kaltēta rozīte... Vai tā sirdapziņa , muļķīte, kas glabā
putekļus un satrauktajam prātam šķaudīt liek?
 u_n_a  2005-03-17 10:13 
Tu esi burvis?
varbūt atvērsi durvis?
kuras aizcirtās,
un atslēga aizmirsās...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?